Standartizācijas process

Standartizācijas pamatprincipi

Standartizācijas procesi balstās uz šādiem pamatprincipiem:

• Brīvprātība – standartu lietošana un dalība standartizācijas procesos ir brīvprātīga.
• Atklātība un atvērtība – standartu izstrādes process ir atvērts un caurskatāms; visiem tā dalībniekiem ir skaidri, saprotami un vienlīdzīgi līdzdalības nosacījumi un iespējas.
• Visu ieinteresēto pušu dalība – standartizācijas procesā var piedalīties ikviens interesents; jo plašāka ir sabiedrības sektoru līdzdalība, jo lielāka ir pārliecība, ka standarti atspoguļos jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus un atbildīs aktuālajām tirgus vajadzībām un prioritātēm.
• Konsenss – tiek ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses un viedokļi un panākts godīgs līdzsvars starp individuālajām un sabiedrības interesēm; tiek panākta vienošanās par standarta saturu, kurai piekrīt visas ieinteresētās puses (vienprātība); lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nevis pieņēmumiem vai minējumiem.
• Orientēšanās uz tehnikas sasniegumiem – standartizācijas dokuments atspoguļo iespējami labāko ekspertīzi un risinājumus, kas atbilst sabiedrības sektoru un tirgus nozaru aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem.
• Orientēšanās uz kopēju labumu – standarts sniedz atbalstu un risinājumus iespējami plašākam lietotāju (labuma guvēju) lokam, nevis šaurām un specifiskām korporatīvajām interesēm; mērķis ir labuma vairošana.

Standartu izstrāde

Standartus izstrādā ieinteresēto pušu pārstāvji – deleģētas personas, kas piedalās standartizācijas tehnisko komiteju (STK) vai darba grupu (DG) darbā. STK un DG darbs balstās uz STK nolikumu, starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju norādījumiem un LVS procedūrām. STK darbību atkarībā no izstrādājamā standarta līmeņa koordinē un atbalsta nacionālā, Eiropas vai starptautiskā standartizācijas institūcija.

Standartizācijas darbā var piedalīties ikviens, kas ir ieinteresēts standartizācijā noteiktā jomā – ražotāji, tirgotāji, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, valsts un nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās un pētniecības organizācijas u.c. –, kam ir interese radīt vai uzlabot standartus attiecīgajā jomā, kā arī gūt citas priekšrocības.

Standartu izstrāde, sākot no ierosinājuma līdz publicēšanai, vidēji ilgst trīs gadus. Vienkāršākam standartam tie var būt tikai seši mēneši, savukārt sarežģītākam standartam – līdz pat pieciem gadiem. Tālāk parādītas nacionālā standarta izstrādes stadijas un tajās iesaistītie:

Standarta pieteikumu iniciē tehniskā komiteja vai kāda no ieinteresētajām pusēm, kurai šis standarts ir svarīgs (piemēram, valsts aģentūra, industrijas vai patērētāju pārstāvji, uzņēmumu vai organizāciju apvienība). Sagatavojot jauna projekta ierosinājumu, jāizvērtē virkne kritēriju, tostarp: lietojuma joma, nepieciešamība un pamatojums, potenciālo lietotāju skaits, vides aizsardzības un vides pieejamības aspekti, jau publicētie standarti un citi nozares dokumenti, kuru prasības būtu jāņem vērā standarta izstrādes laikā, nepieciešamo resursu pieejamība – eksperti, finanses u.c. Pēc pieteikuma apstiprināšanas tiek izveidota darba grupa, kas sagatavo standarta projektu. Darba grupā var iesaistīties jebkurš nozares speciālists (arī eksperti, kas nav STK sastāvā).

Darba grupas sagatavoto standarta projektu izskata STK, un tiklīdz tas ir apstiprināts, tas tiek nodots publiskajai apspriešanai. Standartu projektu publiskā apspriešana Latvijā tiek organizēta vietnē https://viedoklis.lvs.lv/, kur ikviens interesents var iepazīties ar standarta projekta saturu un to komentēt. Pēc publiskās apspriešanas visi saņemtie komentāri tiek apkopoti un nodoti izskatīšanai STK, kas tos izvērtē un nepieciešamības gadījumā uzdod darba grupai veikt atbilstošas standarta projekta korekcijas. Pēc standarta projekta gala versijas sagatavošanas, balstoties uz konsensa principa, STK eksperti to apstiprina un nodod reģistrēšanai nacionālā standarta statusā.

Eiropas un starptautisko standartu izstrādes process ir līdzīgs, tikai STK tiek pārstāvētas nevis organizāciju intereses, bet nacionālās intereses, t. i., standartizācijas tehnisko komiteju biedri ir valstis.

Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi, mainās prasības, kā rezultātā rodas nepieciešamība pārskatīt standartus. Tehniskās komitejas, kas izstrādājusi konkrēto standartu, uzdevums ir reizi piecos gados veikt standarta pārskatīšanu, kā rezultātā vai nu tiek saglabāts standarta statuss “spēkā esošs” vai arī tas tiek atcelts, to aizstājot vai neaizstājot ar jaunu standarta versiju.