Standarti likumdošanā

Likumdošanas atbalstam likumdevēji Eiropā un arī Latvijā plaši pielieto standartus.

Standarti ir uz konsensa pamata izstrādāti un oficiāli atzītas standartizācijas organizācijas apstiprināti dokumenti. Standartu lietošana ir brīvprātīga. Likumdevējs standartus neapstiprina. Standarti kļūst par specifisku likumdošanas sistēmas daļu tikai tad, ja likumdevējs tiesību aktos iekļauj atsauces uz standartiem. 

Informatīvs materiāls tiesību aktu izstrādātājiem: Atsauces uz standartiem tiesību aktos (ievietots: 01.09.2022.<)

Tiešās atsauces

Saskaņā ar Standartizācijas likuma 13. panta otro daļu Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus. Šajā gadījumā standarts ir tieši norādīts tiesību akta tekstā. Vairumā gadījumu tiešā atsauce padara standartu par obligātu.

Latvijas Republikas tiesību akti, kuros ir tiešās atsauces uz Latvijas standartiem (to publicēšanas secībā).

Netiešās atsauces

Netiešās atsauces uz standartiem rekomendē standartu brīvprātīgu lietojumu.

– Atsauce uz piemērojamo standartu

Šajā gadījumā Latvijas tiesību akta tekstā nav atsauces uz konkrētiem standartiem, bet ir publicēta norāde par piemērojamo (saskaņoto) standartu saraksta publicēšanu Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas vēstnesis” vai SIA „Latvijas standarts” internetvietnē www.lvs.lv.

Visi spēkā esošie piemērojamo standartu saraksti (neatkarīgi no oficiālās publicēšanas vietas)

– "State of the art" atsauce

Metode nodrošina standartu atbalstu likumdošanai, tos tiesību aktā tieši neidentificējot. Likumdošanā tā tiek saukta par ‘State of the art’ (vispārpieņemtās tehnoloģiskās atziņas / tehnikas līmenis). ‘State of the art’ nozīmē, ka ražotājam ir jāseko pēdējiem tehniskajiem risinājumiem, kas aprakstīti standartos, bet šie standarti likumdošanas aktā nav identificēti.